Izbraucam ar stundu nokavēšanos, jo Aigariņam gribas pavizināties ar tramvaju. Man jau kājas aukstas no domām par viesu nama saimnieces debesu dusmām, jo solījām ierasties pirms desmitiem, bet tagad vairāk kā skaidrs, ka ne tuvu desmitiem nebūsim. Atliek vien izlikties par beigtu. Garš ceļš uz Gaujienu, bet galā mūs sagaida piedzīvojums – viesu nams! Īsts postpadomju hardcore, ar visiem tā elementiem – lielu skārda galdu virtuvē, trim ledusskapjiem (viens piebāzts ar gaļu), atlika vien sameklēt kādu miesnieka cirvi.

No rīta gaidītais lietus neparādās, uzrodas arī trūkstošie aktieri un varam doties iekš Ziemeļgaujas biezokņiem. Izdarības mežā ar ķērpju glaudīšanām, ložņāšanām pa kritalām, staigāšanu un brīnīšanos, kas ir aktieru mīļākā nodarbe. Kad tiekam no meža ārā, suņu vaukšķu pavadībā tiek nofilmēts pirmais stand-up, pēc kura Ēriks un Rolands ieskrien normālā slapoksnī, piesmeļot zābakus un iegāžoties peļķēs. Es paspēju nobremzēt.

Došanās pie nākamā filmēšanas objekta, kur lauku mājās norisinās smukas gastronomiskās izvirtības ar chilli, kūku (Dainim vārda diena), sasildīšanos un aprunāšanos. Pēcpusdienas pusē visi salec uz kvadrocikliem, lai dotos apciemot lielos zālēdājus, bet brauciens izvēršas par piedzīvojumu, jo brauciena vidū uznāk bezmaz gadsimta lietusgāze, kad saule, melnie mākoņi, lietus un varavīksnes vienkopus ārdās pa zemes virsu. Tas viss ar veiklām roku kustībām tiek nofilmēts, Rolands pat paspēj iekāpt varavīksnē un parakt zeltu.

Safilmējam ainas ar krūmu pļaušanu un govju mūjināšanu, līdz atkal esam atpakaļ pie vakariņām siltajā lauku mājā un gaidām zirgu vedēju. Vārda dienas sarunas par nīlzirgu turēšanu Gaujā un LAD reakciju par to, līdz zirgi jau klāt. Tiek nolemts, ka tie nakšņos furgonā. Uznāk pieklājīgs sals, līdzi nesdams ziemīgu noskaņu.

Nākamajā rītā fantastiska zirgu izlaišanas procesija, vēl pa rīta salnu. Tālāk ceļš ved uz Kadāju – dabisku meža biotopu ar retiem ķērpjiem un trakām kritalām. Izstaigājamies pa mežu, izrāpojamies pa kritalām, izbrienam slapumus. Beigās nākas izstumt filmēšanas busiņu no dubļiem, jo ceļš uz Kadāju jau nav nekāds asfalts.

Dienas otrā daļa paredzēta civilizācijā, pie Kleperiem nekailciršu saimniecībā. Mūs silti sagaida, pusdienas ar medījumu un mājās ceptām ābolkūkām. Vēl atlikušās ainas ar orientēšanos, meža muzeju un pašu nekaliciršu stāstu. Pa vidu visām filmēšanām komanda paspēj izmest kādu spiningu Kleperu dīķī un padauzīties ar resno labradoru Nutellu, kas zog vistām pārtiku.

Ašas atvadas un domas par pavasari un ūdeņiem.

Comments are closed.