Barkavas arodenē dziļā naktī tika iekarotas kojas. No rīta lija un lāga neko filmēt laikam nevarēja. Notestēju koju dušu, kas bija mūsu blokā, protams, ūdens tur tikai aukstais. Kad jau visi šmaukstināja brokastis, Kaspars ienāca, un atreferēja saruniņu, ko dzirdējis no mūsu “nelaucinieciskajiem kaimiņiem” un kas saturēja daudz Krievzemes lamuvārdus, bet teikuma priekšmets bija tas, ka viņiem ir siltais ūdens. Pārņēma dziļa skaudība.

Brauciens uz dambi un sapratne par to, ka visur aug vieni vienīgi latvāņi. Pirmais standup tika atlikts, devāmies uz Elmāra laukiem. bradājām pa pļavām, šo to filmējām, tad pāri kalnam pavīdēja sarkanais čēesmitnieks, jo Elmārs atveda gubas kokus. Metām sienu zārdos, ko arī filmēja. Kasparam savajadzējās aizsargājamos augus, tos devāmies meklēt uz katastrofāli čūskainām vietām, bet par laimi, nevienu čūsku nesatikām. Fū. Augus arī neatradām, taču ekstrēmais gājieniņš caur usnēm un dzelkšņiem ar plikām kājām – tas ir to vērts. Un nātrēm, protams, es aizmirsu.

Saule cepināja vājprātā, bet rāmas pusdienas svaigā gaisā Elmāra lauku mājas pagalmā zem ozola – kaifs. Tad vēl dīķī pašļakstināt kājas – čau, vasara.

Kad saule lēnām lavījās prom, devāmies uz Elmāra otrajām mājām, laikam Varakļānos, filmēt govis un siena ruļļus. Man izveidojās kontakts ar govi vārdā Daugava, viņai bija sapītas kājas. Uz siena ruļļiem mums vajadzēja uzrāpties, tas bija stulbi, pilnīgi noteikti, no kameras viedokļa, kā mēs tur žākstījāmies. Štrunts par visu, gājiens uz ruļļiem rullēja, jo tur manas kāju atkailinātās daļas augstumā bija jauks vienmērīgs nātru klājieniņš. Normāls ekstrēmais spa. Nāciens no tālās ruļļu pļavas arī izvērtās vērtīgs, jo Rolands un Ēriks apcerēja vienā pusē esošo kviešu un otrā pusē esošo miežu lauku, ka viens ir elle un otrs ir paradīze un kur nu kurš nonākšot.

Puiki aizbrauca pēc soļarakas un cīgām, bet mēs ar Daini, Ievu un Kasparu palikām pie Elmāra uzēst aknu maizītes, šķiņķa maizītes, lauku biezpienu, loku salātus un šņabi Marusja. Protams, arī Elmāra pašbrūvēto bairīti.. Tīrs šņabītis pēc darba dienas labi gāja lejā, pieskalots ar Elmāra alu. Elmārs par katru cenu gribēja mani izprecināt savam dēlam, kas izskatījās pēc tāda skala, ka nejauši to varētu nospiest. Vajadzēja vēl nofilmēt beigās ugunskura kadrus un vakara pasēdēšanu, bet tas izvērtās par vājprāta taurēšanu akordeona pavadījumā pie ugunskura, kas līdzinās sārtam. Katrā ziņā pēc vakara „gastronomiskās daļas” es tīri labi dziedāju un runāju latgaliski.

Atkal ievēlāmies kojās. Atlūziens bija ātrs un konkrēts.

Otrais rīts gudrākā ziņā, jo tika atrasta duša ar silto ūdeni. Jaukas brokastu sarunas par inčīgām lietam, kas latviskojot būtu “collīgas”, piemēram, iedodiet man lūdzu sešinčīgās naglas” utt. Dainis šajā ziņā ir zvērs un Valdiņš jau nu arī.

Fimēšana uz dambja. bija smieklīgi, jo aiztenterējām čut ne kilometru prom un viss krutais filmēšanas tīms nespēja mūs sakaukt. Jauki, protams, arī šajā dienā vajadzēja mani iedzīt usnēs un nātrēs ar plikām kājām. Smieklīgi arī ar manām biksēm, jo vakar bija bijusi rītdiena un šodien mums bija jāfilmē vakardiena, tādēļ man vajadzēja vakardienas bikses, bet tā bija lopiski netīras un, sitot pie Elmāra odus, kļuvušas arī asiņainas. Kaut kā mani piespieda tās uzvilkt, bet bija iesmējiens visai dienai.

Devāmies pie viena cita džeka, tam bija ganības ar kalnu govēm un zirgiem, kas vārtījās zem ozoliem. Sarijāmies spradzenes, braukājāmies forvardera piekabē, mīcījāmies pa zirgāboliem. Drausmīga saule cepināja bezjēgā. Filmējamā bija daudz, pie pusdienām tikām tikai pēc n-tajām stundām un visi sabruka virsū da-jeb-kam, kas tur bija.

Nebija skaidrs, kā filmu pabeigt, scenārijā stāvēja vien viens skumjš divvārdu salikums „vieglas beigas”. Pēdējais standup tika filmēts upē. Tad vienā brīdī pavīdēja Daiņa lielais smaids, es jau jutu, ka nebūs labi. Un, protams – nobeigums, kad mēs trīs ar visām drēbēm iežāvāmies upē un sākām šļakstināties un kauties ar šļakatām. Jauka apziņa, ka iespēja izmēģināt šo ainu ir tikai VIENU reizi. Auksti un es jau arī tā lāga nejēdzu peldēt. Taču piedzīvojums jauks, beigās jau visi aizdevās nopeldēties.

Nu vismaz atklājām peldsezoniņu.

Nākamajā nedēļā jūra.

Šitādu dienu dēļ ziniet, dzīvot gribas.

Comments are closed.